Vai apavi – kurpes, zābaki, tupeles varbūt sava laika liecinieki? Vai tie var stāstīt stāstus par cilvēkiem, kam tie piederējuši, kas tos valkājuši un gājuši cauri laikiem un notikumiem? Ko gan tie ir piedzīvojuši, redzējuši, kur piedalījušies un ko izjutuši? Apavi vai cilvēki? Abi. Šie būs stāsti  bija par apaviem un viņu cilvēkiem. Cilvēkiem, kas tos gatavojuši, nēsājuši un par laikiem. Laiki, kuros tie ir lietoti, bijuši neatņemami, piederīgi, noderīgi, īpaši. Āra dzīvē mums ir teiciens – ka Tavs pārgājiens būs tik labs, cik labi ir Tavi apavi, jo tas, kā jūtas Tavas kājas, nosaka to, cik daudz Tu vari noiet, padarīt, piedalīties. Apskatījām reālus apavus no 19.gs.otrās puses, Cara laikiem, Pirmā un Otrā pasaules kara laika, Latvijas Brīvības cīņām, Brīvvalsts laika un pēc kara perioda. Vīriešu, sieviešu, bērnu, amatnieku, kavalēristu, strādnieku, zemnieku, karavīru…Nodarbības laikā skolēni klausījās stāstījumu par reāliem apaviem, kas tika arī apskatīti, bet visvairāk jau par reālu personību, vēstures laiku, notikumu, laika iezīmēm un tradīcijām – dažāda veida informāciju, kuru šie apavi mums varētu sniegt. Tie bija emocionāli piepildīti stāsti, kas sniedz zināšanas un izpratni par Latvijas vēstures laikmetiem, kultūrvēsturi un vēsturisko mantojumu, radīja patriotiskas jūtas un piederību savai nācijai. Nodarbības vadītājs skolēnus iesaistīja sarunā, tā mudinot ikvienu klātesošo domāt līdzi un meklēt atbildes. Skolēniem bija iespēja visus eksponātus aplūkot tuvāk un uzdot dažādus papildjautājumus.